Jūgendstils

Jūgendstils bieži vien tiek uzskatīts par pirmo īsto „moderno” stilu. Tam raksturīgākā stila pazīme ir specifiski izlocīts ornaments un formas, kas aizgūtas no dabas. Jūgendstilam kopumā ir raksturīgas šādas pazīmes:
bagātīgi tiek pielietas plūstošas, iztieptas formas, kas ir aizgūtas no augu valsts;
ļoti izplatīti ir motīvi ar sieviešu figūrām. Tām raksturīgi plīvojoši mati un apģērbs, liektas līnijas, un atkal dabas motīvi – stilizēti ziedi, putni un kukaiņi;
tiek izmantoti šādi materiāli: eksotisko cieto koku šķirnes materiāli, varavīksnes stikls, sudrabs, kā arī pusdārgakmeņi;
 tiek pārstāvēts arī pretējais motīvs – askētisms. Tipisks piemērs ir Č. R. Makintoša Glāzgovas skolas darbi.
Jūgendstils savu uzplaukumu sasniedza 1900. gadā. Tas ievieš brīvu un funkcionāli pamatotu celtņu plānojumu. Līdz ar jūgendstilu tiek ieviesti jauni un izmantoti jauni būvmateriāli. Vienlaicīgi tiek izmantots gan metāls, gan stikls, gan arī dzelzsbetons. Ēku apdarei tika izmantota keramika un glazēti podiņi.
Jūgendstils jeb Art Nouveau (modernā māksla) savu nosaukumu ir guvis no 1895. gadā no Parīzē atvērtās galerijas „Maisson de l’Art Nouveau”. Pasaulē jūgendstils ir pazīstams ar dažādiem nosaukumiem: Jugendstil – Vācijā un Austrijā (līdzīgi kā Latvijā), Stile Liberty – Itālijā, Modernismo – Spānijā, Tiffany Style – ASV, Modern – Krievijā. Spilgtākie jūgendstila pārstāvji ir, piemēram, Luiss Komforts Tiffanijs, Pjērs Bonnārs, Obri Bērdslijs, Henrijs van de Velde (Beļģija), Pols Gogēns, Emils Galē, Eižens Valēns, Gustavs Klimts, Edvards Munks, Alfons Muha, Čarlzs Renijs Makintošs (Anglija), Anrī de Tulūzs-Lotreks, Antonio Gaudi (Spānija)...
Uzskatu, ka interesants bija jaunā stila mērķis – izbeigt eklektismu un radīt jaunu, vienotu stilu.
…