No iepriekšminētā izriet, ka Komerclikuma 19.panta pirmās daļas 5.punkta izpilde ir viena no svarīgākajām, lai iegūtu komercnoslēpuma statusu. Tomēr tā ir nepieciešama un obligāta, lai uzņēmuma informācija tiktu atzīta par komercnoslēpumu, šī normas arī rada risku komersantam, jo norma ir plaši interpretējama. Līdz ar to komersantam ir jāpārliecinās par katra
komercnoslēpuma aizsardzību. Turklāt šīm darbībām ir jābūt pierādāmām.
Darba autore, secina, ka likumdevējs piešķirot normai plašas interpretācijas iespējas, gan dod iespēju komersantiem izvēlēties efektīvākos un drošākos komercnoslēpuma aizsargāšanas veidus, gan rada risku, ka aizsargātā lieta vai informācija, var netikt atzīta par
komercnoslēpumu.
Līdz ar to Komerclikuma 19.panta pirmās daļas 5.punkts ir pēc būtības viens no svarīgākajiem komercnoslēpuma atzīšanas kritērijiem, tai pat laikā tas nav konkrēts un ir plaši interpretējams. Tomēr normām par komercnoslēpuma aizsardzību ir jābūt tādām, kas pieļauj to attiecināmību uz dažādām situācijām, bet tai pat laikā nodrošinot vienādu komercnoslēpuma
aizsardzību.…
