Terminu „estētika”( no grieķu aishesis- sajūsma, jūtas) pirmo reizi 1735.gadā lieto vācu filozofs A.Baumgartens.
Estētikas kā zinātnes specifika un vēsturiskā dinamika atspoguļojas tās kategorijās. Kategorijas ir īstenības praktiski garīgās apgūšanas mezglu punkti un būtisko likumsakarību izteicējas.
Estētikas kategorijas laika gaitā attīstās, to saturs kļūst ietilpīgāks, izpratne daudzšķautnaināka. Estētikas kategorijas noteiktā mērā raksturo arī tās attiecības, kas tai izveidojušās ar citām zinātnēm. Estētika ir zinātne, kas atrodas uz filozofijas un mākslas zinātnes robežas.
Estētikas galvenās kategorijas sagrupētas 15 savstarpēji saistītos blokos.
14.) „mākslinieciskās daiļrades sistēmas kategorijas: virziens, metode, stils, klasicisms, reālisms, romantisms, modernisms u.c.; veido mākslinieciski estētiskās daiļrades sistēmas analīzes aparātu;”…
