Visas cilvēka darbības mūsdienu sabiedrībā ir saistītas ar laiku, mēs nespējam nedz to ietekmēt, nedz mainīt. Lai ko arī cilvēki nedarītu, laiks plūdīs neatkarīgi no viņu vēlmēm, lūgumiem vai iegribām. Kas tad ir laiks un vai tas vispār pastāv?
Pirmais, kas mums nāk prātā, dzirdot vārdu laiks, nepārprotami ir pulkstenis, bet kā tad ar apgalvojumiem, ka laiku nevar pagriezt atpakaļ un laiks nekad nestāv uz vietas? Cilvēks var pagriezt laikrāža ceierus gan uz priekšu, gan atpakaļ, pulkstenis var salūzt, apstāties un stāvēt. Vēl ir arī teiciens par to, ka laiku nevar nopirkt par naudu, bet pulksteni taču var. Pēc manām domām pulkstenis tomēr nav tas precīzākais laika izpratnes apzīmējums, lai gan tas skaita sekundes, minūtes, stundas. Laiks, manuprāt, ir kategorija, kas sakārto notikumus konkrētā secībā – parādību un darbību cikliska sadalīšana noteiktos posmos – mērvienībās -, kuru izdomājuši cilvēki, lai zinātu cik daudz var izdarīt līdz mūža galam, lai zinātu, kad tas tuvojas, jo tās ir katra indivīda lielākās bailes, galu galā visu dzīvi cīnāmies, lai nenomirtu badā, nenosaltu, lai nodrošinātu sev labu un baudāmu dzīvi; lai radītu kārtību un likumus. …
