„Mītā pats pasaules redzējums kļūst par vienīgo īsto realitāti - iztēle, fantāzija gūst neapšaubāmas realitātes iezīmes.”1
Šis citāts manuprāt ļoti precīzi sniedz atbildi uz virsrakstā ietverto jautājumu. Tātad mīts nekādā ziņā nav realitātes pretstats. Tas nav jāuztver kā kaut kas neīsts, izdomāts, bet gan tas ir mūsdienu realitātes sastāvdaļa. Mīts tiek skaidrots arī kā fantāzijas, teikas, un šajā brīdī rodas apjausma, ka arī mūsu fantāzija ir kaut kas reāls tikai ne tik uzskatāms kā realitāte, kurā mēs dzīvojam un , kuru mēs tveram. …
