Vairākumam cilvēku risks nozīmē neziņu par situācijas iznākumu. Pagaidām, neanalizējot jēdziena “neziņa” nozīmes, varam teikt, ka parasti mums ir skaidrs, ko domājam ar vārdu “risks”, kad to pieminam sarunās. Kaut kas var notikt, un tā iznākums var nebūt tāds, kādu mēs to vēlētos. Jēdzienā “risks” ietvertas šaubas par nākotni, kā arī apziņa, ka notikušā rezultātā varam atrasties sliktākā stāvoklī nekā pašreiz.
Dažādi autori vārdu “risks” ir definējuši dažādi. Dažas no šīm definīcijām ir sekojošas:
Risks ir nelaimes gadījuma iespējamība.
Risks ir bīstamu situāciju sakritība.
Risks ir neprognozējams – iespēja, ka faktiskais rezultāts atšķirsies no plānotā.
Risks ir nespēja paredzēt zaudējumus.
Risks Ir zaudējumu iespējamība.
Taču visām šīm definīcijām ir kopējas pazīmes:
1. Pamatā ir neziņa, kas tiek uzlūkota kā šaubas par nākotni.
2. Ir netieša norāde pa dažādām riska pakāpēm vai līmeņiem. Par šo dažādo līmeņu eksistenci liecina jēdzienu “iespējamība” un “neaprēķināmība” izmantošana.
3. Ideja, ka rezultātu izraisa viens vai vairāki iemesli. Tas atbilst definīcijai, kas lietota jau iepriekš – neskaidrība par dotās situācijas galarezultātu.
RISKA PAKĀPES
Runājot pa riska pakāpi, nepieciešami divi raksturojoši jēdzieni: negadījumu biežums un zaudējumu pakāpe. Aplūkojot šos jēdzienus savstarpējā saistībā, iespējams konstatēt, ka dominē divi to darbības varianti. Pirmais attiecas uz lielu skaitu riska situāciju ar augstu negadījumu biežuma rādītāju un zemu izraisīto zaudējumu pakāpi.
…
