Mandalas un meditācija

Ievads
Šajā darbā rakstīšu par mandalām un meditāciju. Mandala nozīmē apli. Mandalas ir saistītas ar meditāciju. Pastāv daudz dažādi uzskati par to, kas ir mandalas. Hinduisma teorijās tas ir viss mums visapkārt, ka tās var saskatīt it visā, ka katrs cilvēks iemieso sevī mandalu. Arī katrs atoms un molekula ir maza mandala. Šajā darbā tiek apskatītas mandalas, kuras zīmē, veido smiltīs mūki un citādi attēlo ar mērķi meditēt vai vienkārši paust savu emocionālo noskaņojumu dotajā brīdī. Mandala ir individualizēta līdz pēdējam, jo katrs individuāli var veidot savu mandalu, kur nav precīzi noteikts tas, kādai tai jābūt un jāizskatās rezultātā. Cilvēks var izpaust savas meditācijā iegūto mandalās.
Šajā darba rakstīšu arī par to, kas ir meditācija un kam tā īsti ir domāta. Nedomāju, ka šis termins cilvēkiem ir svešs, tomēr ir interesanti par to gūt dziļāku priekšstatu un zināšanas. Meditācija izpaužas visdažādākajos aspektos un tiek veikta visdažādākajiem mērķiem. Tātad kas ir meditācija? Tas ir ne-prāta stāvoklis jeb tas ir stāvoklis, kad prāts ir pilnībā attīrīts. Meditācija nav lieta, ko var iemācīties piecās minūtēs. Cilvēki speciāli daudz trennējas, lai panāktu to garīgo stāvokli, kas jāpanāk meditējot.

Mandalas
Vārds "mandala" ir ņemts no klasiskā indiešu valodas sanskrita. Tas tieši tulkojot nozīmē "Aplis","centrs", "svētais aplis", "maģiskais aplis, bet mandala ir daudz vairāk nekā vienkārša forma. Tā ataino veselumu; visu lietu kopumu, tā ir dzīves organizētais struktūras modelis - universāls modelis, kas atgādina mums par mūsu saistību ar bezgalīgo pasauli, kas sniedzas pāri mūsu apziņai un prātam. Tā ir arī cirkulāra, ģeometriska un simboliski tēlaina kompozīcija, kas attēlo garīgo, kosmisko vai psihisko kārtību.
Mandalas kompozīcijas principi izplatīti Tibetas, Indijas un Japānas tēlotājā mākslā. Pēc šo ticību uzskatiem mandala ir simbolisks visuma modelis, kas simbolizē cilvēka un visuma vienotību, svēto vibrāciju ģeometrisks atveids – precīzi simetriska, ap centrālo asi koncentrēta apļveida kompozīcija, kuras pamatā ir apļu, kvadrātu un trijstūru kombinācijas, arī svēto un dievību attēlojumi, ar izteiktu kanonisku raksturu. Tās zīmē uz papīra, ieauž audumos, veido no krāsotām smiltīm.
…