Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.01.2017.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Nukleīnskābes', 1.
  • Referāts 'Nukleīnskābes', 2.
  • Referāts 'Nukleīnskābes', 3.
  • Referāts 'Nukleīnskābes', 4.
  • Referāts 'Nukleīnskābes', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Organismā ATF veidojas fosforilēšanās procesā: adenozīndifosforskābei (ADF) pievienojoties fosforskābei.
Viens no fosforilēšanās veidiem ir oksidatīvā fosforilēšanās, kad reakcijā tiek patērēta citu vielu oksidēšanās enerģija.
Cilvēka organismā ATF molekula tiek patērēta vidēji 1 minūtes laikā, pēc tam izveidojusies ADF atkal tiek fosforilēta par ATF. Šis nepārtrauktais cikls ir visas vielmaiņas pamatā. Galvenokārt ATF dzīvajās šūnās tiek sintezēta uz mitohondriju membrānām.

Adenozīntrifosforskābi atklāja Karls Lomans 1929. gadā[1], bet 1941. gadā vācu bioķīmiķis Fricis Alberts Lipmanis pierādīja, ka ATF ir galvenais enerģijas pārnesējs šūnā

Autora komentārsAtvērt
Atlants