Priekšstats par psiholoģijas zinātnes priekšmetu veidojās daudzu gadsimtu laikā . Nosacīti šajā procesā var izdalīt vairākus posmus .
1.posmu psiholoģijas zināšanu attīstībā var nosaukt par pirmszinātnisko . Šajā etapā tā laika cilvēkam zināmie psihiskie procesi un stāvokļi tika piedēvēti dieviem . Mitoloģijā ir diezgan liels dievu skaits , kuri ir bijuši atbildīgi un regulējuši emocijas , jūtas , atmiņu , domāšanu u.c. .
2. posms iezīmējās ar antīko filozofu teorijām par psihisko parādību būtību . Kā vienu no pirmajiem ir jāpiemin sengrieķu filozofs Platons ( 428.- 349.g.p.m.ē. ).Pēc Platona uzskatiem cilvēka esamības pirmsākumu nodrošina garīgās jeb ideju pasaules esības mūžīgums un bezgalība. Materiālā pasaule ir tikai ideju pasaules atspoguļojums , bet ne otrādi. Par idejām Platons sauc to izziņas saturu,kas veidojas no abstraktiem jēdzieniem ,un uz šīs pasaules izzināšanu cilvēks tiecas ar dievišķās iedvesmas palīdzību , jo idejas,pēc Platona uzskatiem, ir dieva domas, kuras dievs īsteno cilvēka jutekliskajā pasaulē . Balstoties uz šīm priekšstatiem , Platons cilvēka dvēseles saturu redz kā zināšanu sistēmu un ideju izprašanu . Ideju nemirstību pretēji lietām un dvēseles nemirstību pretēji miesai viņš mēģina pierādīt sekojošā veidā . Piemēram, vispārējie jēdzieni jeb idejas –taisnīgums, skaistums, brīvība u.t.t.- ir nemainīgi un mūžīgi . …
