-
Grāmatu brīnumainā vara
Bezmaksas!
Enciklopēdijas un zinātniskā satura grāmatas var pavērt durvis zinātnē, piemēram, Stīvena Hokinga un Leonarda Mlodinova ‘’Diženais plāns’’ spēj izskaidrot jautājumus par Visuma rašanos un kāpēc dabas likumu kopums ir tieši tāds un ne citāds. Savukārt, romāni, dzeja, noveles, stāsti un citi daiļdarbi ļauj izdzīvot kādu vēsturisku periodu vai just līdzi varoņiem, aizdomāties par savām vērtībām. Piemēram, A.Bela romāns ‘’Būris’’, kur galvenais varonis Edmunds Bērzs ir iespundēts gan fiziskā, gan garīgos būros, liek saprast, cik svarīga ir ģimene, brīvība un cik maza loma ir citu viedokļiem un naudai. …
Lielai daļai sabiedrības kļūst arvien grūtāk piespiest sevi izlasīt kādu grāmatu, īpaši tas ir raksturīgs jauniešiem, taču nedrīkst aizmirst par grāmatu brīnumaino varu un ietekmi uz cilvēku. Lasīšana stimulē prātu un uzlabo analītiskās spējas, jo, protams, tās prasa lielāku koncentrēšanos, ko savukārt var uztrenēt lasot vairāk. Grāmatas uzlabo arī atmiņu, kas ļauj vieglāk apgūt svešvalodas, un, protams, tas ir lielisks izklaides veids un informācijas avots. Prātam tāpat kā ķermenim ir nepieciešama aktīva darbība un treniņš, lai uzturētu to formā. Eiropas Neirologu biedrības pētījumi liecina, ka lasīšana ir viens no veidiem, kā var sevi pasargāt no Alcheimera slimības jeb prāta spēju samazināšanos. Jo vairāk cilvēks lasa grāmatas, jo vieglāk tam ir spriest un paredzēt notikumus citu autoru darbos. Lasot tiek trenēta kritiskā domāšana, kas liek analizēt varoņu darbības vai to sekas. Piemēram, lasot R.Blaumaņa noveli ‘’Indrāni’’, sākotnēji rodas sajūta, ka pie visa ir vainīgi Ieva ar Edvartu, kas neiecietīgi izturas pret vecajiem Indrāniem, taču iedziļinoties var saprast, ka vecākā paaudze negrib atdot varas grožus jaunajiem un tēlo smagi sasirgušus, kas arī rada nesaskaņas starp abām pusēm. Lai to saprastu, ir nepieciešams koncentrēties un iedziļināties lasāmajā vielā.
