Pielūdzot dievības, nav noteiktas dienas vai laika, kad būtu jāiet uz templi vai ka tas būtu jādara vispār. Pie tempļiem ir tirgoņi, kas pārdod lietas, kuras varētu būt vajadzīgas rituālu izpildei. Templī iet basām kājām; ieejot templī nozvana zvanu, tādējādi lūdzot Dievam atļauju ienākt. Priesteris ir rituālu speciālists, kurš māk lasīt sanskritu un uzrauga, lai rituāls noris pareizi. Indieši tic, ka skatoties tieši pielūdzamās statujas acīs iespējams iegūt enerģiju. Pastāv uzskats, ka statujā ir dievības dvēsele tāpēc nedrīksti tikai ņemt, ir arī jādod – tāpēc tiek ziedoti dažādi pārtikas un citu produktu – pret dievību izturas, kā pret goda viesi.…
