Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.05.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Demokrātija un labklājība', 1.
  • Referāts 'Demokrātija un labklājība', 2.
  • Referāts 'Demokrātija un labklājība', 3.
  • Referāts 'Demokrātija un labklājība', 4.
  • Referāts 'Demokrātija un labklājība', 5.
  • Referāts 'Demokrātija un labklājība', 6.
  • Referāts 'Demokrātija un labklājība', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Kā ietekmē sabiedrības demokrātisku attīstību greznība un vienlīdzība valsts bagātību sadalē

Savulaik populārais franču filosofs Šarls Luijs de Monteskjé nevienlīdzības rašanos pamatoja ar nevienlīdzību valsts bagātību sadalē, turklāt pārliecinoši pierādot, ka tieši greznība un nevienlīdzība valsts bagātību sadalē ir viens no galvenajiem demokrātijas sabrukšanas iemesliem. Tā jau pirms vairāk nekā divi ar pusi gadsimtiem franču rakstnieks un vēsturnieks Šarls Luijs de Monteskjé ir precīzi paredzējis politiskos notikumus mūsdienās, norādīdams, ka demokrātiskā valstī ir jācīnās pret divām galējībām – nevienlīdzību un vienlīdzību.
Ja cilvēks apzinās, ka viņam pietiek ar dzīvei nepieciešamo, un viņš nekāro sev lieku greznību, tad šāds cilvēks spēj patiesi ar sirdi un dvēseli rūpēties par savu tēvzemi, savas tautas labumu. Turpretī cilvēks, kurš cenšas iegūt sev aizvien vairāk, pacelties pāri pār dzīvei nepieciešamo materiālo labklājību, būt visbagātākais, visvarenākais, visgodājamākais, sasniegt visaugstāko iespējamo greznību, - nespēj mīlēt savu tēvzemi, savu tautu. Jau Bībelē ir norādīts, ka “cilvēks nevar kalpot diviem kungiem; vai nu viņš vienu mīlēs, bet otru ienīdīs, vai arī vienam pieķersies, bet otru atmetīs”. Tas nozīmē, ka nav iespējams vienlaicīgi vienlīdz stipri pieķerties savam pašlabumam un citām, augstākām interesēm.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants