Rīgas arhibīskapijas attīstībā var izdalīt trīs tās ģenēzes periodus: Ikšķiles bīskapiju (1186-1200), Rīgas jeb Livonijas bīskapiju (1201-1255) un Rīgas arhibīskapiju (1255-1561). Rīgas arhibīskapijas platība bija apmēram 18 400 km2. To pārvaldīja pāvesta iecelts arhibīskaps (archiepiskopus). Kā Vācijas impērijas firsts, arhibīskaps savā teritorijā bija arī augstākais laicīgais valdnieks, kura garīgais kungs bija pāvests, bet laicīgais - Vācijas ķeizars. Arhibīskapijas pārvaldībā atradās arī trīs Livonijas (Kurzemes, Sāmsalas-Vīkas, Tērbatas) un četras Prūsijas (Kulmas, Pamedes, Vārmes, Sembas) bīskapijas, bez tam faktiski tai pakļāvās arī Tallinas bīskapija, kas formāli bija atkarīga no Lundas dāņu arhibīskapa. Tās teritoriju pārvaldīja arhibīskaps kopā ar domkapitulu, bet no 1432. gada kopā ar arhibīskapijas padomi (Syiftsratg).…
