-
Kultūra un ķemenis
Ķermenis, spēcīgs vai vājš, lai kāds tas būtu , tas rada sajūtu, ka mēs dzīvojam. Katrai sabiedrībai un kultūrai ir sava ķermeņa definīcija un realitātes raksturs, kurā tā eksistē. Ķermenis ir simboliska konstrukcija, tas tiek radīts pasaulē, un tas dod pasaulei atpakaļ. Tāpēc ir laba ideja atgriezties pie tā un jautāt sev, kas ir mūsu ķermenis? Kā tas jūtas, kā mēs to izmantojam, ko mēs par to domājam un kāpēc? Ir vairāki viedokļi, no kuriem mēs, kā cilvēki, redzam sevi. Viens no būtiskākajiem mūsdienu cilvēku domām ir ķermenis kā “objekts”. Kā tieši? Nu, mēs sakām "mans ķermenis", it kā tas būtu kaut kas jums pieder, vai ne? Bet mums ir „ķermeņi” un mēs „darām” kaut kādas darbības ar tiem, rūpējamies par tiem, lai viņi paliktu veseli un funkcionāli. Mēs reti redzam sevi kā pilnīgi tikai ķermeņus. Ķermenis ir resurss, kas ļauj mums mijiedarboties ar pasauli, tas nepieder „mums”. Šāda doma ir iegūta no Dekarta pieejas. Rene Descartes rakstīja: „Es domāju, tāpēc es esmu” nevis „es esmu ķermenis, tāpēc es esmu” vai „es kustos, tāpēc es esmu”. Ķermenis ir kļuvis par inertu priekšmetu, lelli diedziņos. Mēs pasauli uztveram ar acīm un tikai tad ar ausīm, tausti un citām maņām. …
Ķermenis, spēcīgs vai vājš, lai kāds tas būtu , tas rada sajūtu, ka mēs dzīvojam. Katrai sabiedrībai un kultūrai ir sava ķermeņa definīcija un realitātes raksturs, kurā tā eksistē. Es uzskatu, ka ķermenis noteikti ir nozīmīgs resurss kultūras radīšanai, taču uz to nevajadzētu ieciklēties. Ķermenis ir katra cilvēka mūža mājas un tātad tas noteikti ietekmē kādu telpu mēs radīsim sev apkārt, kas savukārt ir paliekoša kultūra. Vegāni un veģetārieši, kā arī citi cilvēki ar savām ēšanas paradumu īpatnībām, rūpējoties par savu ķermeni, ir radījuši neatņemamu kultūras un ikdienas sastāvdaļu šajā gadsimtā. No zinātniskā skatu punkta ķermenim un kultūrai nav tik daudz kopīga, tikai tik, cik uzzīmēt cilvēka skeletu vai plaušas, taču no vēsturiskā aspekta skatoties ķermenis ir audzis un attīstījies, līdz ar to ir paplašinājies mūsu skats uz kultūru, jo, ja 19.-20. gs. mijā pastāvēja tikai 7 kultūras jēdziena definīcijas, tad 20. gs. 60 gados tika uzskaitītas 250 kultūras jēdziena definīcijas. Tātad, vai cilvēks redz savu ķermeni kā tādu, kāds tas tam pieder? Vai var izsekot, kādas kultūras zīmes tajā paliek? Vai ķermenis savieno cilvēku ar pārējo pasauli, vai tas darbojas vairāk kā barjera?
