Sapņa un iztēles motīvs saistībā ar ēdienu Erika Ādamsona novelē "Bada spēle"

Pieminētie ēdieni
E. Ādamsona novele „Bada spēle” pārsātināta ar dažādu ēdienu nosaukumiem. Tie pieminēti, lai labāk izprastu galvenā varoņa Jura Kalēja iztēli par ēdienu tad, kad to nav iespējams iegūt. Ne visiem ēdieniem šajā novelē ir atsevišķa simboliskā nozīme. Apkopojot varētu teikt, ka visiem pieminētajiem ēdieniem ir viena kopēja simboliskā nozīme, kas saistāma ar izmisīgo noveles galvenā varoņa „dzīšanos” pēc ēdiena, lai remdinātu savu izsalkumu.
Novelē pieminēti šādi ēdienu nosaukumi: kvieši, cukurkļava, manna, ķirši, augļi, āboli, ūdens, maizes garozas, desa, pastēte, cepumi, atspirdzinoši dzērieni, saldlietas, apelsīni, bumbieri, sviests, cukurs, mandeles, sagrauzdēta maize, cukurgrauds, citrons, biezpiens, putukrējums, smalkmaizītes, saldējums, rozīņu cepumi, rudzu maize, kliņģeris, baranka, saulespuķu sēklas, sojas pupas, pipars, pētersīlis, sāls piciņa, īrisa gabaliņi, biskvīts, brūnā ruma kūka ar šokolādi, ābolkūka, halva, zemeņu ievārījums, marmelāde, žāvēts cūkas šķiņķis, vīns, zosis, pomerances, perdrigones, olīvas, pāvs, austeres, gliemeži, makreles, garneles, maize, zupa, biezputra, gaļa, milti, makaronu zupa ar vēršgaļu, putraimu biezputra ar cūkas taukiem, zirņi, burkāns, speķis, liellopu gaļa, miežu putraimi, nūdeles, bietes, kāļi, kartupeļi, rudzu kafija, sīpoli, piens, runkulis, cukurūdens, kviešu maize, olas, siers, konservi, gurķi, alus, baltmaize, šprotes, ķilkas, spirts, eļļa.
Starp šiem ēdieniem visvairāk pieminēta maize dažādos veidos- maizes garoza, sagrauzdēta maize, smalkmaizītes, rudzu maize, kviešu maize, kā arī produkti, ko cep no miltiem, piemēram, baranka, kliņģeris, kūka, cepumi u.c. Herdera simbolu vārdnīcā skaidrots, ka maize: „Kā viens no pašiem svarīgākajiem fiziskās pārtikas veidiem ir arī garīgās iztikas simbols”. Tātad varētu skaidrot, ka visbiežāk maizi Juris iedomājies tieši tādēļ, ka maize kā garīgās iztikas avots, palīdzēja izciest bada sajūtu.

SECINĀJUMI
1. Novele „Bada spēle” attēlo kareivja Jura Kalēja tiekšanos pēc ēdiena, kad moka izsalkums, parāda domu spēka iedarbību.
2. Autors E. Ādamsons parādījis, ka ar iztēles spēku iespējams rosināt domas sev vēlamajā virzienā, tādējādi galvenais varonis, attīstīdams savu iztēli, arvien spēja izdomāt jaunus bada remdināšanas līdzekļus.
…