J.Jaunsudrabiņa stāsts „Vēja ziedi”, manuprāt, ir viens no labākajiem Jaunsudrabiņa stāstiem, jo tam ir precīzi raksturojoša vārdu izvēle katram tēlam, katra situācija ir aprakstīta izvēloties vienkāršus vārdu salikumus, kas kopumā veido patīkamu un viegli lasāmu stāstu.
Stāsts ir par cerību, mīlestību un uzticību. Tas ir piesātināts ar aizraujošiem notikumiem, viegls, un par spīti tam, cauri notikumiem vijas kāds pagātnes noslēpums. Pirmā mīlestība, pirmā cerība un pirmā vilšanās. Iespējams, ka tieši tas ir tas, kas piesaista lasot.
Noskaņa darba sākumā ir gaiša, saulaina, pilna cerību un jaunības. Taču darba gaitā Rasmas pārdzīvojumi tam piešķir dažādas noskaņas: prieku, līksmību, šaubas, izmisumu, neziņu, apjukumu, bēdas. Pašās darba beigās noskaņa ir tumša, mīklaina, biedējoša.…
