1)Livonijas dibināšana. Jau vikingu laikos (9-12 gs.) Latviju izsiroja zviedru un dāņu karavīri un tirgotāji. Viņi mēģināja uzveikt kuršus, bet viņiem tas neizdevās. Arī krievi centās iekarot Latviju, viņus uzveica Zemgalē. Vienīgi Latgale, Tālava un Lība pakļuva zem krievu virskundzības. Bet 12. gs. beigās vācu tirgotāji atbrauca ar vairāk kuģiem uz Daugavas grīvu un sāka tirgoties ar lībjiem: viņi atveda sāli, vadmalu, rotas, ādas un citas preces. Tiem līdz bija mūks Meinhards, kurš no Polockas lielkunga Valdemāra lūdza atļauju sludināt katoļu ticību lībju un latgaļu zemēs. 1184 g. viņš uzcēla koka baznīcu Ikšķilē, kur toreiz bija lībju ciems. No šī gada sāk skaitīt vācu laikus. Latvija palika par Vācijas novadu. To sāka dēvēt par Livoniju vai Māras zemi.
Romas pāvests. Eiropā tolaik valdīja katoļticība. Viņas valdnieks bija katoļu baznīcas bīskaps jeb pāvests, kurš dzīvoja Itālijā, Romā. Pāvestam piederēja ne tikai garīga, bet arī laicīga vara. Viņš uzmetās ķeizaram par kungu.
Stāvoklis Eiropā 12. Gs. Eiropas valstis toreiz karoja ar Mazāzijas neticīgajiem jeb muhamedāņiem, jo tie neticēja Kristum, bet Muhamedam.
…
