Skaista, slaika meita ar tumši brūniem matiem un acīm, pašos jaunākos dzīvības gados.
Smaidi uz viņas lūpām bija skaisti, un nereti zibēja viņiem cauri asa, bet tik vien nevainīgi jocīga viltībiņa.
Viņas acis apskaidroja aptumšotus vaigus, viņas sirds sasildīja izdzisušas krūtis, un viņas valoda modināja atbalsis arī pašā tuksnesī.
Tērpta pussvārciņos. Ap pleciem krustiski uzlikts vilnas lakats un ap galvu nātns, dzeltens lakatiņš, šis apģērbs izcēla un papildināja viņas augumu.
Spilgtākās iezīmes
Laipna
Līdzcietīga
Dzīvespriecīga
Droša
Reizēm agresīva un nicinoša
Nepiekāpīga
Nekur nebija sveša -
visur tika uzlūkota kā pašmāju bērns
Jauka
Piemīt humora izjūta
Jautra
Sociālā izcelšanās
Liena patiesībā bija bagātu muižnieku, Oļiņa un Oļiņietes, meita. Viņi to nezināja jo domāja, ka viņu meita ir gājusi bojā ugunsgrēkā. Tāpēc Lienu uzskatīja par savu audžumeitu. Meitenes, kura tika uzdota par Lienu, īstais vārds bija Trīnīte.
Attieksme pret citiem
Pret:
Ilzi - “Labvakar, otrējo māt!”
Švaukstu - “Kas tur man par daļu ticēt vai neticēt? Dari, kā gribi, man viena alga!”
Oļinieti - “Drīz tika dotas vakariņas, pie kuru salikšanas Liena Oļinietei palīdzēja.”
Kasparu - “Liena saturējās ar abām rokām pie Kaspara rokas it kā slīcējs pie kāda zara.”
Prātnieku - “Viņš ir ļauns cilvēks, kaut gan citāds izrādās; arī tev no viņa būtu jāsargājas jo man tā vien izskatās, ka viņš meklē rakt tev slepen bedri."…
