Vērtējums:
Publicēts: 28.03.2001.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Latvijas derīgie izrakteņi', 1.
  • Referāts 'Latvijas derīgie izrakteņi', 2.
  • Referāts 'Latvijas derīgie izrakteņi', 3.
  • Referāts 'Latvijas derīgie izrakteņi', 4.
  • Referāts 'Latvijas derīgie izrakteņi', 5.
  • Referāts 'Latvijas derīgie izrakteņi', 6.
  • Referāts 'Latvijas derīgie izrakteņi', 7.
  • Referāts 'Latvijas derīgie izrakteņi', 8.
  • Referāts 'Latvijas derīgie izrakteņi', 9.
  • Referāts 'Latvijas derīgie izrakteņi', 10.
  • Referāts 'Latvijas derīgie izrakteņi', 11.
  • Referāts 'Latvijas derīgie izrakteņi', 12.
  • Referāts 'Latvijas derīgie izrakteņi', 13.
  • Referāts 'Latvijas derīgie izrakteņi', 14.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Latvijas derīgie izrakteņi   
1)  granīts   
2)  māls   
3)  smilts   
4)  grants   
5)  smilšakmeņi   
6)  kaļķakmeņi   
7)  dolomīti   
8)  saldūdens kaļķi   
9)  ģipšakmeņi   
10)  kūdra   
Darba fragmentsAizvērt

Granīts ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40% – 50%), kvarca (25% – 30%), krāsainiem minerāliem (līdz 15%). Granīts ir sarkans, sarkanpelēks. Granīts ir pilnkristālisks.
Latvijā pastāv vietējie un atnestie ieži. Pie vietējiem iežiem pieskaitāmi pamatieži, kas cēlušies uz vietas un tagad redzami kārtām dabiskos un mākslīgos atsegumos. Atnesti ir laukakmeņi, ko ledājs nesis no ziemeļiem, no Somijas, Zviedrijas, Baltijas jūras un Igaunijas ziemeļu krasta. Tumšie, pelēkie, noapaļotie, dažāda lieluma granīti, gneisi un tiem radnieciskie ieži izkaisīti visā Latvijā. Baltie vai iepelēkie Igaunijas silura kaļķakmeņi, kā oļi un grants tāpat izbārstīti pa visu zemi. Sarkanie vai brūnie kvarcīti sastopami samērā reti. Granītiem un gneisiem ir izcila nozīme celtniecībā, bet Igaunijas silura kaļķakmeņiem – rūpniecībā – dedzinātu kaļķu ieguvei kaļķu cepļos.
Atkarībā no šo minerālu graudu lieluma izšķir rupjgraudainos un sīkgraudainos. Mūsu vietējie granīti atrodas dziļi zemē. Somijā tie iznāk zemes virspusē, zem Somu jūras līča un Igaunijas sāk noiet dziļumā. Latvijā tie ieguļ jau apmēram 1 km dziļumā un Lietuvā vēl dziļāk. Austrumos no Latvijas teritorijas turpretī tie atkal iznāk virspusē.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants