Mūsdienās ikviena valsts, ikviena sabiedrība, pat ikviens sabiedrības loceklis realizē ekonomisko politiku. Visspilgtākais ekonomiskās politikas realizētājs ir valsts. Valsts realizē fiskālo politiku ar kuras palīdzību tā nosaka nodokļus un budžeta naudas izlietošanu. Otra valsts realizētā politika ir monetārā politika, kas nosaka naudas apgrozības un kreditēšanas regulēšanu. Valsts realizē šo politiku savā teritorijā, taču mūsdienās globalizācija novedusi pie tā, ka ekonomiskā politika tiek veidota ‘’apejot valstu robežas’’. Tā ir globālā politika, kuru mūsdienās regulē starptautiskās organizācijas, tādas kā NAFTA, Eiropas Savienība. Tirdzniecība globālajā tirgū dod labumu, jo valstis spēj apmainīt tos ražojumus, kuri tām nav vajadzīgi, pret tām lietām, kuras ir vajadzīgas. Lai izprastu ārējās tirdzniecības dotos labumus, jāizdala jēdzieni- absolūtā priekšrocība (kāda vienreizīga priekšrocība, piemēram klimats, dod priekšrocību vienai valstij ražot produktus ar mazākām ražošanas izmaksām), relatīvā priekšrocība (izmaksas lai ražotu lietu ir zemākas kā citai valstij). …
