1941. gada vasarā padomju okupāciju Latvijā nomainīja hitleriskās Vācijas okupācija. Jau 1941. gada 8. jūlijā visa Latvijas teritorija atradās Vācijas bruņoto spēku kontrolē. Neraugoties uz to, ka Latvijas sabeidrība vāciešus kā atbrīvotājus no padomju okupācijas un ar cerībām par valstiskās neatkarības atjaunošanu, tomēr jaunās okupācijas varas plānos tas neietilpa. Vācijas valdība pieņemtais ģenerālplāns "Ost", ar kuru pēc kara darbības noslēgšanas, Latvijai paredzēja veikt kolonizāciju un ģermanizāciju. 1941. gada 17. jūlijā izveidoja okupēto austrumu apgabalu lietu ministriju Alfrēda Rozenberga vadībā. Latviju kopā ar Igauniju, Lietuvu un daļu no Baltkrievijas teritorijas iekļāva administratīvajā veidojumā "Ostlande". Latvijas teritorija bija viena no sastāvdaļām ģenerālapgabala veidolā. No 1941. gada 1. jūlija līdz 1. septembrim Latviju pārvaldīja vācu militāra pārvalde, bet pēc tam – civilā pārvalde. Par Ostlandes reihkomisāru iecēla Henhiru Lozi, par Latvijas ģenerālkomisāru Oto Henrihu Dreksleru. Okupācijas vara pārņēma savā kontrolē visas sabiedrības darbības sfēras, Latvijas tautsaimniecību pakļāva militārā resora vajadzībām. Neraugoties uz atsevišķiem pasākumiem iedzīvotāju noskaņojuma ietekmēšanā, vācu okupācijas vara Latvijā īstenoja latviešu valodas un kultūras izskaušanas politiku, kā arī konsekventi noliedza neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanas iespējamību.…
