Sengrieķu traģēdijās sabiedriskie un cilvēku uzvedības konflikti tiek risināti, izmantojot mitoloģijas sižetus. Mīta saturu un varoņus visi labi zināja un dzejniekam bija iespējams ar to starpniecību padarīt saprotamas savas pārdomas un uzskatus. Traģēdijas nav vienkārši eposu atsevišķu epizodu dramatizējums. Autors paņem no mīta sižetu un varoņus, bet izveido jaunus tēlus ar patstāvīgu to rīcības motivējumu, tādējādi it kā no jauna radot mīta sižetu, pamatojoties uz pašu izveidotajiem tēliem, ētiskajām un psiholoģiskajām problēmām.
Sofokla (ap 496-406) lugas “Elektra” sižets pārstāv episko sacerējumu ciklu par varoņu likteņiem pēc Trojas kara. Agamemnona dēls Orests saskaņā ar mītu nogalina savu māti Klitaimnestru, pēc Apollona norādījuma atriebdamies par tēva nāvi.…
