Leonīds Breikšs kā viens no svešas varas upuriem

Leonīds Breikšs piedzima 1908. gadā 8. aprīlī Maskavas guberņas Volokolamskas apriņķa Jeļizarovas muižā, kur viņa tēvs strādājis par muižas pārvaldnieku.
Breikšu ģimenē bija divi dēli: Leonīds un Pēteris; un trīs masas, no kurām divas māsas nomira agrā bērnība traģiskā nāvē, un tāpēc par divām māsām nav nekādu ziņu, pretēji ar Leonīda trešo māsu Tamāru.
L. Breikša brālis Pēteris Breikšs, arī nodarbojās ar rakstniecību, bet viņa darbus publicēja tikai periodikā. Pēteris ari tika izsūtīts pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas, bet pēc dzīves ironijas viņš palika dzīvs un pat vēlāk atgriezās dzimtenē, Latvijā, bet talantīģġākais brālis, Leonīds, nomira izsūtījumā.
Tamāra Breikša vēlāk Čaure, emigrēja uz ASV, pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas. Un 1978. gadā publicējusi atmiņas par savu brāli darbā, T. Čaure „Dzejnieka L. Breikša 70 gadu dzimšanas piemiņai.”
L. Breikšs līdz 12 gadu vecumam mācījās Krievijas skolā, un jau tad viņu interesēja dzeja, it īpaši Sergeja Jeseņina daiļrade.
1920. gadā Breikšu ģimene atgriezās dzimtenē, Latvijā, jo Breikšu ģimene nāca no Piebalgas. Leonīds mēģināja publicēt S. Jeseņina dzejoļu izlasi, bet pietrūka līdzekļu.
1927. gadā Leonīds pabeidza Rīgas 1. pilsētas ģimnāziju.
1928. gadā iestājās Latvijas Universitātes juridiskajā nodaļā, kādu laiku studēja, bija teicamnieks. Bet tomēr studijas nepabeidza.
Leonīdu Breikšu interesēja rakstniecība, tāpēc viņam ļoti labi veicās arī žurnālistikā. Jo 1930. gadā stradājis laikrakstā „Latvis” un paralēli Iekšlietu ministrijas preses un biedrības nodaļā. Vēlāk 1936. gadā bija žurnāla „Skolas dzīve” atbildīgais redaktors. Un paralēli tam visam no 1937. – 1940. gadam darbojās Sabiedrisko lietu ministrija ideoloģisko rakstu nodaļā par redaktoru.…