Pirms vairākiem gadu simtiem neviens nespēja iedomāties, ka informāciju varēs iegūt noklikšķinot dažas pogas tīmeklī, sameklējot interesējošo vortālu un tēmu. Informācijas apjoms strauji pieaaug ik dienu, ja pirms 100 gadiem iedzīvotāji zināja visu „jaunāko” informāciju, tad mūsdienu cilvēks ir pārpludināts ar potenciālajām iespējām uzzināt pilnīgi visu par notiekošo pasaulē. Ir zudusi spēja un vēlme uzzināt visus jaunumus, jo tas praktiski ir neiespējami.
Globalizācija strauji ir kļuvusi par vienu nu svarīgākajiem un neizprotamākajiem tematiem mūsdienās. Jau kopš 1960. gadiem teorētiķi ir mēģinājuši izvirzīt tēzes informācijas modernizēšanai, respektīvi, kā modernizēt medijus trešajās pasaules valstīs, Āzijā, Islāmu valstīs un Ķīnā, tai pat laikā saglabājot rietumniecisko kontroli, tas ir, izmantojot, cenzējot un modernizējot attīstībā esošos medijus. Ar vien jaunas un sarežģītas komunikāciju tehnoloģijas tiek iepazīstinātas ar pasauli, viss centrējas ap efektīvu, kvalitatīvu komunikāciju. Jau pirms 150 gadiem tika radītas pirmās komunikāciju tehnoloģijas, kuras varēja sagraut pastāvošās komunikācijas barjeras starp pilsētām un valstīm, proti, telegrāfs, telefons, televizors, satelīts un, mūsdienās vispopulārākais, internets.…
