Darbinieku motivācijas sistēma
Grūti radīt motivāciju citiem, ja pašam tās pietrūkst. Motivācija ir dzinulis, kas liek padarīt darbu labāk, gūt sekmes, sagādāt prieku sev un citiem, demonstrēt savu varēšanu. Motivācija un pašvērtējums ir savā starpā cieši saistīti. Motivēti darbinieki ir apmierināti ar sevi, un cilvēki ar augtu pašvērtējumu, protams, labāk veic savu darbu.
"Lai gūtu gandarījumu un ilgstošu interesi par darbu, nepieciešami jauni stimuli, lai papildinātu tos, kuru dēļ darbinieks izvēlējās konkrētu uzņēmumu un amatu."1 Tā ietekmē darbinieki gūst gandarījumu par darbu un nemainīs darba vietu, līdz ar to ietaupās uzņēmuma līdzekļi, kas būtu nepieciešami jaunu darbinieku meklēšanai.
Darba procesā vadītājam liela uzmanība ir jāpievērš darbinieku motivēšanai. Kad tiek jautāts darbiniekam, ko viņiem nozīmē motivācija, tad šai sakarībā tiek minēti vārdi:
atbildība;
apmierinātība;
izaicinājums.
Taču motivēšanas procesā nepastāv standarta metodes, un katrā konkrētā situācijā ir jāizvēlas vispiemērotākais darbinieku stimulēšanas paņēmiens. Kā teica Aristotelis: “Katram cilvēkam ir sava vērtību sistēma un to nevar mainīt ar vienu rokas vēzienu”.2 Tāpēc ir svarīgi zināt motivēšanas paņēmienus, jo pastāv daudzas motivēšanas teorijas, piemēram, A. Maslova vajadzību hierarhija, F. Hercberga divfaktoru teorija, gaidu motivēšanas teorija u.c. Vadītājam ir jāpazīst savi darbinieki, lai varētu izvēlēties pareizo metodi. Kādam būs nepieciešams labs vārds, kādam rokasspiediens, bet vēl kādam jāpalielina alga. …
