Bieži vien mēs savās dusmu lēkmēs esam gatavi uz daudz ko, esam gatavi nodarīt citiem pāri. Katrā cilvēkā ir iekšējā balss, ko mēs saucam par sirdsapziņu, kura mums neļauj darīt sliktu. Bet ne visi cilvēki ir vienādi, citi sirdsapziņā neieklausās, vai arī nevēlas ieklausīties.
Sirdsapziņa ir lielākais cilvēka iekšējais vērtētājs. Patiesības, taisnība, līdzjūtības un labestības rādītājs, cilvēcības balss cilvēkā. Sirdsapziņa neļauj nepildīt solījumu, ja arī tam nav liecinieku. Rīkoties pretēji savai sirdsapziņai nozīmē vērsties pret sevi, kļūt sev neuzticīgam. Sirdsapziņa palīdz cilvēkam paciest izsmieklu, pārmetumus, ja tikai savā dziļākajā dvēseles būtībā viņš ir pārliecināts par savas rīcības pareizību. Cilvēks, kas rūpējas un interesējas tikai par sevi, nevar saklausīt savu sirdsapziņas balsi.
Bet vai reālajā dzīvē ir iespējama tīra sirdsapziņa? Manuprāt, tīra sirdsapziņa reālajā dzīvē ir tikai maziem bērniem, kamēr viņi nav iemācījušies melot. Cik tīra ir sirdsapziņa, parasti cilvēks sajūt tad, kad nostājas dzīvības un nāves izvēles priekšā.…
