Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.11.2017.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Globālais ūdens riņķojums un pasaules okeāns', 1.
  • Prezentācija 'Globālais ūdens riņķojums un pasaules okeāns', 2.
  • Prezentācija 'Globālais ūdens riņķojums un pasaules okeāns', 3.
  • Prezentācija 'Globālais ūdens riņķojums un pasaules okeāns', 4.
  • Prezentācija 'Globālais ūdens riņķojums un pasaules okeāns', 5.
  • Prezentācija 'Globālais ūdens riņķojums un pasaules okeāns', 6.
  • Prezentācija 'Globālais ūdens riņķojums un pasaules okeāns', 7.
  • Prezentācija 'Globālais ūdens riņķojums un pasaules okeāns', 8.
  • Prezentācija 'Globālais ūdens riņķojums un pasaules okeāns', 9.
  • Prezentācija 'Globālais ūdens riņķojums un pasaules okeāns', 10.
  • Prezentācija 'Globālais ūdens riņķojums un pasaules okeāns', 11.
  • Prezentācija 'Globālais ūdens riņķojums un pasaules okeāns', 12.
  • Prezentācija 'Globālais ūdens riņķojums un pasaules okeāns', 13.
  • Prezentācija 'Globālais ūdens riņķojums un pasaules okeāns', 14.
  • Prezentācija 'Globālais ūdens riņķojums un pasaules okeāns', 15.
  • Prezentācija 'Globālais ūdens riņķojums un pasaules okeāns', 16.
  • Prezentācija 'Globālais ūdens riņķojums un pasaules okeāns', 17.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
  Globālais ūdens riņķojums   
1.  Termini   
2.  Raksturojums   
3.  Hidrosfēras sastāvdaļas   
4.  Ūdens aprite dabā   
  Pasaules okeāns   
1.  Termini   
2.  Raksturojums   
3.  Pasaules okeānu izvietojums kartē   
4.  Klusais un Atlantijas okeāns   
Darba fragmentsAizvērt

Raksturojums
•Globālais ūdens riņķojums veido saikni starp Pasaules okeānu, atmosfēras ūdeni un sauszemes ūdenstilpnēm.
•Galvenais enerģijas avots, kas nosaka globālo ūdens apriti, ir Saules radiācija
•Kopējais iztvaikotā ūdens daudzums uz zemeslodes ir vienāds ar nokrišņu daudzumu ( apmēram 380 000 km³ gadā)
•Dažādos reģionos iztvaikošanas apjoms ir dažāds
•Pasaules okeāna platība ir 2,4 reizes lielāka nekā sauszemes platība
•Iztvaikošana atkarīga no zemes virsas īpatnībām, augu segas rakstura, gaisa temperatūras un mitruma, vēja ātruma un nokrišņu daudzuma. Piemērs-pavasarī sausā un vējainā laikā lielās iztvaikošanas dēļ lauki ātri izkalst , bet mākoņainā rudens dienā bezvējā iztvaikošana no zemes virsas gandrīz nenotiek.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants