Lasot Aspazijas dzeju, dzejnieces liriskais „es” atklājas dažāds un reizē varētu teikt arī pretrunīgs. Dzejnieces liriskais „es” ir romantisks:
„Ik katra mana jūta
Pie Tevim vien grib traukt…”
„Tu mīti manā karstā elpā,
Ik katrā dvašas vilcienā - ”
nebēdnīgs, rotaļīgs:
„Es esmu nebēdne meitene!
Visas rīkstes tēvam nolūza.”
Dzejnieces liriskais „es” ir arī nostalģisks:
„Mazā, sirmā kumeliņā
Jāj pa ceļu pasaciņa.”
Starp šiem liriskajiem „es” mēdz būt arī nopietns, patriotisks:
„Mūžam lai zied un zaļo Latvijas āres”.…
