Teritorialitāte ir aizsargājošs izturēšanās veids, lai neielaistu mums apkārt esošajās telpās kādu citu.
Cilvēku savstarpējās attiecības iespaido dažādi faktori, to skaitā arī attieksme pret personas teritoriju, kas ietver:
fizisku telpu, kurai noteiktas robežas un kuru uzskatām par savu (istaba, skola, slidkalniņš).
abstraktu teritoriju, kuras robežas nav redzamas ( sarunu partneri aizņem kaut kādu teritoriju telpā, kurā nevēlas svešinieku).
Cilvēki rūpējas par savu teritoriju:
to sargājot,
iegūstot jaunu.
Teritorija nav tikai telpa, tās ir arī lietas. Ir svarīgi, vai cilvēks apdzīvo teritoriju, vai tā ierobežo cilvēku.Jo mazāka cilvēka dzīves teritorija, jo sliktāk viņš jūtas, tāpēc cenšas to paplašināt. Teritorija ir saistīta ar cilvēka vajadzībām:
fizioloģiskajām,
drošības,
mīlestības,
estētiskajām u.c.
Cenšoties pasargāt savu teritoriju un sevi, cilvēki savstarpējās attiecībās izmanto:
aiztāvēšanos
uzbrukumu.
Aizstāvoties vai uzbrūkot cilvēki izmanto noteiktus saskarsmes stilus. Teritorijas izjūta cilvēku pavada vienmēr, jo cilvēks vienmēr ieņem kādu telpu, tā var būt:
publiska
privāta
interakcijas…
