• Politikas analīzes (1.) posms – problēmas meklēšana; problēmas nonākšana dienas kārtībā

     

    Konspekts7 Politika

Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Politikas analīzes (1.) posms – problēmas meklēšana; problēmas nonākšana dienas ', 1.
  • Konspekts 'Politikas analīzes (1.) posms – problēmas meklēšana; problēmas nonākšana dienas ', 2.
  • Konspekts 'Politikas analīzes (1.) posms – problēmas meklēšana; problēmas nonākšana dienas ', 3.
  • Konspekts 'Politikas analīzes (1.) posms – problēmas meklēšana; problēmas nonākšana dienas ', 4.
  • Konspekts 'Politikas analīzes (1.) posms – problēmas meklēšana; problēmas nonākšana dienas ', 5.
  • Konspekts 'Politikas analīzes (1.) posms – problēmas meklēšana; problēmas nonākšana dienas ', 6.
  • Konspekts 'Politikas analīzes (1.) posms – problēmas meklēšana; problēmas nonākšana dienas ', 7.
  • Konspekts 'Politikas analīzes (1.) posms – problēmas meklēšana; problēmas nonākšana dienas ', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Mēģinot atbildēt uz šo jautājumu, vispirms, vajadzētu pieskarties problēmas definīcijai. Tātad problēma ir konflikts starp divām vai vairākām pusēm, kuras mērķis ir atrisināt so problēmu. Mūsu gadījuma problēma ir tikai tā, kas nonāk dienas kārtībā, jo tikai šo problēmu var atrisināt. Tas nozīme, ka pirms noteiktas problēmas nonākšanas dienas kārtībā norisinās cīņas par to, kuru problēmu jāiekļauj dienas kārtībā.1
Tagad vajadzētu pievērsties tām, kādi ir problēmas rašanas cēloņi. Pastāv četri iespējamie problēmas rašanas cēloņi. Pirmkārt, problēmu var izvirzīt politiskās partijas, kam ir pietiekamie finansiālie resursi un zināšanas. Politiskās partijas problēmu var izvirzīt balstoties uz saviem politiskiem uzskatiem, kas var noteikt konkrētas problēmas būtību un nozīmīgumu. Tomēr politiskam partijām var būt atšķirīgi viedokli par konkrētas problēmas nozīmīgumu, līdz ar to ja problēmas izvirzīšana notiek parlamentā, tad ir vajadzīgs vairākums, kas nozīme ka problēmu ir jāatbalsta parlamenta esošam vairākumam, lai tā varētu būt iekļauta dienas kārtība. Otrkārt, problēmu var izvirzīts viens cilvēks vai cilvēku grupu, kas par šo problēmu grib saņemt kaut kādu rezultātu, piemēram, savu konkrētu vajadzību apmierināšanu. Šeit ari liela loma ir finansiāliem līdzekļiem un personālai tieksmei ieņemt, piemēram, vadošo amatu. Izvirzot noteiktu problēmu un iekļaujot to dienas kārtība, šis cilvēks arī pats var šo problēmu atrisināt, līdz ar to viņš var ieņemt to amatu, kur viņš var atrisināt so problēmu. Šeit šī problēma var rasties mākslīgi tieši ar mērķi saņemt kaut ko pretī. Treškārt, par problēmu rašanos cēloni var minēt ārkārtējo gadījumu. Šeit par piemēru var minēt ASV Eizenhauera infarktu, kas ASV rodas domas par prezidenta spēju vadīt valsti un pieņemt svarīgus lēmumus. Savukārt ceturtais un pēdējais iespējamais problēmu rašanas cēlonis varētu būt saistīts ar cilvēkiem un cilvēku grupām, kas grib tikai aktualizēt konkrētu problēmu nevis saņemt kaut ko pretī personīgo vajadzībuapmierināsanai. Šeit, piemēram, var minēt arodbiedrības, kas aktualizē darba apmaksas problēmu.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants