Vērtējums:
Publicēts: 07.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 1.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 2.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 3.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 4.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 5.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 6.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 7.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 8.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 9.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 10.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 11.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 12.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 13.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 14.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 15.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 16.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 17.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 18.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 19.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 20.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 21.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 22.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 23.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 24.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 25.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 26.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 27.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 28.
  • Prezentācija 'Gadījuma izpētes metode', 29.
Darba fragmentsAizvērt

Kā atsevišķa pieeja gadījumu izpēte tika sākta izmantota tikai 20. gadsimtā. Oksfordas angļu vārdnīca frāzi gadījuma izpēte reģistrēja no 1934. gada, pēc tam kad medicīnā sāka lietot jēdzienu gadījuma vēsture. Gadījuma izpēti kā jaunu teoriju sociālās zinātnēs attīstīja sociologi Glasers (Barney Glaser) un Strauss (Anselm Strauss), kas prezentēja savu pētījuma metodi - pamatojuma teoriju 1967. gadā.
Gadījuma izpēte kā hipotēzes izmēģinājuma metode popularitāti guva tikai pēdējās desmitgadēs. Izglītības jomā gadījumu izpēte kļuva ļoti populāra. Slavenākie pētnieki šajā jomā ir Steiks (Robert Stake) un Nespors (Jan Nespor).
Gadījuma izpēte var būt gan kvantatīva, gan kvalitatīva, vai pat abu pieeju apvienojums. Gadījuma izpēti lieto, lai iegūtu pilnīgu saprašanu pilnu ar viedokļiem, fokusējoties vairāk uz procesu nevis iznākumu, uz atklāšanu nevis apstiprināšanu.
Gadījuma izpēte ietver sevī ļoti plašu datu kolekciju, lai radītu saprašanu par lietu, parādību, kas tiek pētīta. Gadījuma izpēte dod priekšroku stratēģijai, kad jautājumi „kas”, „kā” „kāpēc” tiek uzdoti, vai pētniekam ir neliela kontrole pār rezultātu, vai kad fokuss ir uz mūsdienu fenomenu reālās dzīves kontekstu. Galvenās tehnikas, kas tiek lietotas ir novērojums (gan ietvertais, gan neietvertais, tas atkarīgs no gadījuma), intervijas (nestrukturētas, strukturētas) un dokumentu analīze.
Kādam jābūt gadījuma izpētes pētniekam?
Gadījuma izpētes pētniekam jābūt ar noteiktām spējām un īpašībām. Šai personai jābūt spējīgai precīzi formulēt svarīgus jautājumus, lai veicinātu vajadzīgo datu iegūšanu no subjekta. Pētniekam jāmēģina izvilkt no respondenta negaidītas atbildes. Pētniekam jābūt labam klausītājam un novērotājam. Pētniekam jābūt arī elastīgam, jāprot adaptēties. Pētniekam labi jāpārzina pētāma problēma.
Kā un kāpēc?
Atbildot uz jautājumiem, kā un kāpēc, gadījumu izpēte tiek saukta par izskaidrojošo pētījumu, šie pētījumi veido 2 citus gadījuma izpētes veidu – atklājošo un aprakstošo. Jins uzsver, ka gadījuma izpētes pētījumi ir ārkārtīgi grūti, jo pētāmie objekti varbūt indivīdi, organizācijas, procesi, programmas, institūcijas, un katram ir jāizstrādā sava pieeja. Gadījuma izpētes tiek lietotas, ja vajag aptver kontekstuālus nosacījumus.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants