5. Diskusija:
Elektromiogrāfija (EMG) ir skeleta muskuļa bioelektriskās aktivitātes pieraksts, jeb skeleta muskulatūras elektrisko potenciālu reģistrēšana ar speciālu aparātu - elektromiogrāfu. EMG pierakstei izmanto divu veidu elektrodus – ādas un adatveida elektrodus, kurus iedur muskulī. EMG līknē (skat. Pielikumus) atspoguļojas kustības vienību jeb nervu un muskuļu biopotenciālu svārstības. Miera stāvoklī veselam cilvēkam ar ādas elektrodiem reģistrētā elektromiogrāfijā vērojamas retas, nelielas svārstības, bet muskuļa darbības laikā – biežas (100 – 200 reižu sekundē), neregulāras, dažādas amplitūdas, formas un ilguma svārstības.
Atkarībā no nervu un muskuļu bojājuma vietas un pakāpes, ja tāds ir, EMG dažādi mainās bioelektrisko potenciālu svārstību sakārtojums, biežums un amplitūda.
Elektromiogrāfiju plaši izmanto dažādu slimību (neiroloģiskas, ortopēdiskas u.c.) radītu kustību traucējumu izmeklēšanā. EMG izmanto arī muskuļu tonusa regulācijas pētījumos.
Laboratorijas darba laikā novietojām elektrodus uz ādas virs m. palmaris longus. Šajā gadījumā tiek reģistrēta vismaz vienas motorās vienības (viena motoneirona un tā intervētās muskuļu šķiedras) visu šķiedru darbības potenciālu algebriskā summa, taču vienas motorās vienības visas šķiedras neuzbudinās vienlaicīgi (virsmas EMG).
EMG svārstību amplitūda palielinās, kad muskulim tiek palielināta slodze.…
