Ikviens cilvēks uz pasaules vienmēr centīsies iegūt sev draugus, jo cilvēks ir nācis šajā pasaulē, lai būtu kādam nozīmīgs, svarīgs. Katrs indivīds savā būtībā nespēj pastāvēt viens pats šajā bezgalīgi plašajā pasaulē. Pat vislielākie vientuļnieki cenšas atrast kādu ar ko sadraudzēties, ja apkārtnē nav sastopami cilvēki par vislabākajiem draugiem kļūs dažādi dzīvnieki, augi vai citas dzīvas un nedzīvas būtnes, taču īstu cilvēk draudzību nekas nespēj aizstāt. Patiesa draudzība dot drošības, miera, gandarījuma, apmierinātības, piederības, kopības spēka un vienotības sajūtu kā arī dzīves jēgu. Ir patiesi grūti atrast draugu, kurš tevi nekad nenodos, neaprunās, nepametīs nelaimē, bet būs tev līdzās gan priekos, gan bēdās, taču ja izdodas tādu atrast tie kļūst dārgāki par zeltu. Ikviens var būt patiesi laimīgs, ja viņam pieder kaut viens īsts draugs.
Viens no šādiem patiesi laimīgajiem ir Anšlavs Eglītis. Vislabākais Anšlava draugs bija Volfgangs Dārziņš. Volfgangs Dārziņš ir dzimis 1906. gada 26. septembrī un bija divas nedēļas vecāks par Anšlavu Eglīti. Kad zēni bija zīdaiņi, viņu vecāki dzīvoja kopā vienā dzīvoklī. Volfganga Dārziņa tēvs, Emīls Dārziņš, dievināja Mocarta mūziku un tāpēc nosauca savu dēlu par Volfgangu, bet draugi viņu vienkārši sauca par Voli. Volfgangam bija 4 gadi, kad viņa tēvu sabrauca vilciens.…
