Mūzikas veids, kura pamatā ir elektronisko svārstību ģeneratoros iegūtas un magnetofona lentē ierakstītas skaņas. Radusies 20.gs. 50.g sākumā. Ģeneratoros iegūtās skaņas tālāk veido modulatori (skaņas augstums) un potenciometri (dinamika). Katrai elektroniskajai studijai mēdz būt atšķirīga aparatūra.
Elektroniskās mūzikas materiālu veido sinusoidālās skaņas (skaņas, kam nav virsskaņu), modālās skaņas (skaņas ar neierobežotām tembrālajām iespējām), harmoniskie un neharmoniskie daudzskaņi, nenoteikta un mainīga augstuma skaņas. Kompozīcijas procesu raksturo šādas stadijas: skaņu ieguve un atlase, skaņu apstrāde (deformācija, modifikācija, transformācija), skaņu ierakste magnetofona lentē un kompozicionālā montāža.…
