Rūpju un raižu nomāktu cilvēku dzīvē humors kalpo kā optimisma avots, tas veic svarīgu emocionāla stabilizatora funkciju. Par triviālu patiesību uzskatāms viedoklis par smieklu veselīgumu. Ikdienas lietošanā ar šo jēdzienu saprotam labsirdīgu, zobgalīgu attieksmi pret cilvēkiem, lietām vai parādībām, kā arī spēju atveidot komisko. Humors var būt arī ar traģisku pieskaņu vai pat tāds, kura pamatā slēpjas dziļa traģika. Tad tiek runāts par melno humoru. Tā spektrs un intensitātes pakāpe var tikt izteikta gan viegla joka formā, gan izpausties kā ass un spēcīgs garīgas cīņas ierocis ironijas un sarkasma formā. Tādējādi humors un tā iedarbība kļuvis par nozīmīgu un nepieciešamu zinātniskās izpētes objektu.
Humoram kā literārai un fizioloģiskai parādībai pievērsās jau Senās Grieķijas teorētiķi.
…
