Katram pētniekam ir raksturīgas tikai viņam piezīmju veidošanas īpašības; taču visiem pierakstiem jābūt viegli kodētiem un iedalītiem pa tēmām, bet tomēr būtu labi ievērot šādus padomus:
a)Jāsāk katrs piezīmju bloks ar titullapu. Titullapā jābūt atzīmēts pētījuma datums, laiks un vieta. Būtu labi vēl nosaukt katru bloku, lai uzreiz būtu redzama pētījuma tēma.
b)Piezīmju beigās grafiķi un diagrammas palīdzēs pierakstu lasītājiem labāk saprast atspoguļoto pētījuma tēmu.
c) Jāatstāj pietiekami daudz brīvo vietu jūsu un citu cilvēku komentāriem. Vēl brīva vieta ir vajadzīga, lai nokodētu un analizētu esošo informāciju.
d) Jāsadala teksts ar paragrāfiem, atbilstoši tēmām un notikumiem, lai būtu vieglāk to analizēt, kodēt un vispār orientēties tos.
e)Lietot jautājuma zīmes tekstā, lai atzīmētu neskaidrības. Tas nav obligāti, lai teksts būtu perfekts.
f)Lietot vietu un cilvēku pseidonīmus, jo dažreiz cilvēki baidās, lai viņu atbildes nedabūtu trešā persona. Pētniekam nav zināma lasītāja reakcija, ja viņš pazīst kādu no pētījuma dalībniekiem.
g)Uztaisīt vismaz trīs piezīmju kopijas; lai pirmais eksemplārs būtu autora īpašumā, otrais lai būtu krātuvē un trešais lai būtu paredzēts citu cilvēku lietošanai.…
