Katru gadu no kājnieku mīnām iet bojā daudz cilvēku; bieži tas notiek visnabadzīgākajās valstīs. Kājnieku mīnas nešķiro karavīrus un civiliedzīvotājus, tās bieži eksplodē teritorijās, kur civiliedzīvotāji mēģina pārvarēt bruņota konflikta sekas. Šādas mīnas, ja tās nav izceltas vai padarītas nekaitīgas, vēl ilgus gadus apdraud katra nejauša garāmgājēja drošību. 1997.gada decembrī pilsoniskās sabiedrības organizāciju brīdinātas 122 valsis parakstīja Otavas Konvenciju. Kopš tā laika Konvencijas dalībvalstis iznīcinājušas vairāk nekā 30 miljonu mīnu uzkrājumu. Pat, ja vairāk nekā 110 valstis šodien vairs neizmanto kājnieku mīnas, darāmā vēl ir daudz. Pašlaik aptuveni 65 valstu iedzīvotāji ir pakļauti šīm briesmām. Katru gadu pasaulē no kājnieku mīnām cieš no 15.000 līdz 20.000 cilvēku, no kuriem liels skaits ir civiliedzīvotāji, tai skaitā apmēram 25 % bērni1. Mīnas ne vien paņem cilvēku dzīvības un nežēlīgi tos sakropļo, tās ir šķērslis ekonomiskai un sociālai augšupejai valstīs, kurās izraisījušies konflikti vai pilsoņu karš.2…
