Runātājs ievadā uzrunā (sasveicinās ar) auditoriju, kas ir atbilstoši ievadam. Runai izvēlēta apļveida kompozīcija, kas balstīta uz ievadā izvirzīto apgalvojumu par Ļeņina baļķa nesēju. Ja ņem vērā, ka ievads ir atbilde uz jautājumu par ko un kāpēc tiks runāts, tad jāuzsver, ka runātājs uzstāšanās sākumā to nedefinē precīzi. Deputāts gan izmanto konfliktsituācijas veidošanas paņēmienu, izsakot augstākminēto citātu, lai piesaistītu auditorijas uzmanību iztirzājuma daļai, taču, autoraprāt, iztirzājums nepamato ievadā izvirzīto tēzi. Pēc ievada nav skaidrs, par ko īsti tiks runāts. Ja tieši aplūko ievadā izteikto, tad auditorija var noprast, ka tiks runāts par likumprojektu, kas būs mūžam dzīvs kā Ļeņina baļķa nesēju gars. Ievadā J. Dobelis runu nestrukturē – nedefinē runas plānu. …
