Stāsta varonis ir moderns cilvēks, kurš mīlēja dzimtenes daiļās puķes – magones, saulgriezes, rozes, lilijas, kas jaunekļa dvēselei savā valodā dziedāja skaistāko mīlestības dziesmu. Taču, uzzinājis, ka svešās zemēs aug vēl apbrīnojamākas un apreibinošākas puķes, jauneklis kļūst vai slims, domājot un ilgojoties pēc šīm puķēm. Pārmērīgā aizraušanās un kaislīgā jūsma par dievišķīgi apburošajām un kairinošajām svešzemju skaistulēm notrulina varoņa jūtas un novājina viņa gribu. Stāsta varonim ir jāatrod spēks un izturība, lai izkļūtu no tumšās varas, atrastu pazaudēto paradīzi un izjustu atdzimšanas prieku. Jaunais varonis, izmisis, dodas uz savām dzimtajām mājām, cerībā tur atrast savu zudušo laimi. Bet ierauga, ka sapņu taka ir aizaugusi ar niknu zāli, iznīcības roka ir skārusi arī bērnības draugus – kokus. …
