Empedokls (490. – 430. g.p.m.ē.)
Empedokla dzimta bija viena no pazīstamākajām visā Sicīlijā. Tēvs 47.g.p.m.ē. piedalījās tirāna Praksideja gāšanā un ieguva noteicošu lomu pilsoņu vidū.
Empedokls devās apgūt zinības prom no dzimtās pilsētas Akragentas. Kādu laiku viņš mācījās pie pitagoriešiem Ksenofana un Parmenīda, taču nav turējis ‘’klusēšanas zvērastu’’ un no kopienas izslēgts. Filozofiskajā poēmā ‘’Par dabu” Empedokls cenšas apvienot milētiešu dabas filozofiju un pitagorismu, uzskatot, ka pasaules veidošanās procesā nepiedalās tikai viena pirmmatērija (ūdens, gaiss vai uguns).
Poēmā filozofs pasaules pamatam izvēlējās visus četrus pirmmatērijas elementus – uguni, gaisu, ūdeni un zemi, kas nepārvēršas cits citā, bet spēj mainīties tikai katrs par sevi. Visas lietas pasaulē veidojas, sajaucoties šiem elementiem, un izzūd, tiem atdaloties citam no cita.…
