-
Pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokļa krāpšanās gadījumi un to ietekme uz nodokļu administrācijas praksi: SIA "Forvards V" gadījuma analīze
2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | IEVADS | 3 |
| 2. | PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS NODOKLIS | 4 |
| 3. | PRIEKŠNODOKLIS UN PRIEKŠNODOKĻA ATSKAITĪŠANS NOSACĪJUMI | 5 |
| 4. | SIA “FORVARDS V” LIETAS GADĪJUMA ANALĪZE | 9 |
| 4.1. | SIA “Forvads V” lietas apraksts | 9 |
| 4.2. | SIA “Forvards V” pret Valsts ieņēmumu dienestu , 2014. gada 10. februāra spriedums, lieta nr. A42653407 | 11 |
| 6. | SECINĀJUMI | 14 |
| 7. | IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS | 16 |
6. SECINĀJUMI
Apkopojot teorētisko literatūru, likumus un, veicot SIA “Forvads V” lietas analīzi, autors ir izdarījis secinājumus konkrētās lietas kontekstā, kā arī par SIA “Forvads V” lietas ietekmi uz nodokļu administrācijas praksi attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa lietām.
1. Darījuma attaisnojuma dokumentiem pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokļa atksaitīšanas tiesību izmatošanai ir būtiska nozīme;
2. Ir svarīgi, lai darījuma attaisnojošie dokumenti tiktu noformēti atbilstoši reāli notikušiem darījumiem, kā arī kvalificētai trešajai personai būtu iespējams izsekot notikušajam darījumam;
3. Pievienotās vērtības nodokļu lietās ir svarīgi argumentēt vai nodokļu maksātājs zināja un vai nodokļu maksātājam bija jāzina, ka tas ir iesaistīts nodokļu krāpšanas shēmā. Šāda papildus argumentācija tika ietverta tieši pēc SIA “Forvads V” lietas izskatīšanas;
4. Tā kā Latvijā pastāv brīvā tirgus apstākļi, tad nodokļu maksātājs nekādā veidā netiek ierobežots darījuma partnera izvēlē, taču veicot šo izvēli nodokļu maksātājam būtu vērtīgi iegūt papildus informāciju, kā arī veikt padziļinātāku potenciālā sadarbības partnera izpēti, lai pēc iespējas maksimālāk izslēgtu risku tikt iesaistītam pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmās;
5. SIA “Forvads V” lietā uzskatāmi tika demonstrēts 1., 2., un 3. secinājuma svarīgums un nepieciešamība sekot prasībām.
…
Lielā daļā gadījumu pakalpojuma saņēmējs, pircējs nemaz nenojauš, ka tiek iesaistīts pievienotās vērtības krāpšanās shēmā, līdzīgi ir arī ar uzņēmumiem, gadījumos, kad tiek runāts par pievienotās vērtības priekšnodokļa atskaitīšanas norises sistēmu. Tā kā priekšnodoklis tiek uzskatīts par priekšrocības tiesībām nevis pienākumu, tad tiek radīta labvēlīga vide tā ļaunprātīgai izmantošanai. Latvijā ir izveidota skaidra judikatūra attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumiem un tiek stingri ievērota lietās, kurās ir aizdomas par šādu krāpniecības veidu. Taču 2013. gada Eiropas Savienības Tiesas spiedums “Forvards V” lietā lika mainīt nodokļu administrācijas praksi attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa lietām. Administratīvie akti tika papildināti ar argumentāciju par nodokļa maksātāja zināšanu vai nezināšanu, par to, ka tas tiek iesaistīts nodokļu krāpšanā. Tā kā “Forvards V” lieta radīja lielu rezonansi dažādās sabiedrības grupās kā arī valsts institūcijās, darbā tiks apskatīts un analizēts “Forvards V” lietas gadījums balstoties uz Eiropas Savenības Tiesas spriedumu Nr. C-536/11, kā arī priekšnodoklis.
