Secinājumi
1. Lai apvienotu dažādus areālus zonalitātes un sektoritātes tipos, nedrīkst pētīk tikai vienu dimensiju. Jāņem vērā arī citas, jo tad rezultāti nezaudēs precizitāti. Svarīgs faktors ir augstumjoslojums, kad pārsimts metru pa vertikāli rada ievērojamas izmaiņas spiedienā, nokrišņu daudzumā un temperatūrā-līdz ar to mainās arī pieejamais substrāts un augiem izmantojamo barības vielu daudzums.
2. Abi apskatītie veģetācijas tipi pārsvarā sastopami Eiropā un Rietumāzijā (pie kuras es,ņemot vērā ģeogrāfisko novietojumu, pieskaitu arī Rietumsibīriju). Pēc samērā plašā izplatības apgabala, var spriest, ka šīs sugas ir kosmopolītas
3. 2. veģetācijas tips (nabadzīgu augšņu vilkakūlas zālāji) ir sastopams no arktiskās līdz arktiskajai zonai, tātad-praktiski visā Ziemeļu puslodē, bet okeāniskais klimats liecina, ka tips vairāk tomēr būs sastopams jūru tuvumā, tātad Centrāleiropā/Viduseiropā šis tips būs maz izplatīts.
4. 1.veģetācijas tips sastopams no boreālās līdz meridionālajai zonai, pārsvarā Eiropā. Atšķirībā no 2. veģetācijas tipa, zolu un dižskabāržu meži būs nedaudz tālāk no jūras, vairāk kontinenta iekšienē.
5. Analīzes procesu apgrūtināja lielā areālu diagnožu sadrumstalotība, jo abiem veģetācijas tipiem bija salīdzinoši daudzveidīgas zonalitātes un sektoritātes dimensijas. Augstumjoslojums uzksatāms par stabilāko dimensiju.
…
