Katras pārmaiņas, kuras kāda tauta pārdzīvo, rada dažādus notikumus, nereti tie ir grūti izskaidrojami un ar visai negatīvām sekām. Interese analizēt pūļa efektu jeb deindividuāciju radās, ietekmējoties no nesenajiem notikumiem Latvijā, vēlāk arī Lietuvā.
Negatīvas pārmaiņas, ko cilvēki spiesti pārdzīvot, rada pretreakciju, jo ir ļoti grūti no kaut kā atteikties un pieņemt izmaiņas. Tādā situācijā neapmierināti lielākoties ir visi, bet, ja kaut kādā nolūkā cilvēki apvienojas pūlī, tad grūti paredzēt, kādas sekas var būt, ja tik daudz neapmierinātu cilvēku izveido lielu grupu. Tomēr ne katrā pasākumā, kurā piedalās daudz cilvēku, pat ja tas ir pikets vai demonstrācija, publika pārvēršas nekontrolējamā pūlī. Tādēļ svarīgi, kādu faktoru ietekmē cilvēki pārstāj kontrolēt savu rīcību.
Deindividuācijas izpausmes un analīze
„Cilvēki atsevišķi cits no cita uzvedas tikumiski un saprātīgi, bet tie paši cilvēki kļūst netikumīgi un nesaprātīgi, kad ir kopā.” (S.Moskovici, 1998)”
Dažādos sabiedriskos pasākumos, piemēram, koncertos, piketos un citos masu pasākumos, cilvēki nereti uzvedas tā, kā nekad neuzvestos, būdami vienatnē, šādu stāvokli apzīmē ar jēdzienu deindividuācija (pūļa efekts), ko ieviesa L.Festingers, A.Pepitouns un T.Ņūkombs (L.Festinger, A.Pepitone, T.Newcomb, 1952). Deindividuācijas ietekmē mazinās cilvēku atbildība par notiekošo, jo, barā kaut ko izdarot, rodas ilūzija par to, ka katra atsevišķa cilvēka atbildība ir mazāka.…
