Pēc Vācijas kapitulācijas nopratinot ģenerālfeldmaršalu V.Keitelu tika iegūta informācija, kas apstiprina faktu ka padomju Savienība karam ar Vāciju bija sagatavojusies un Vācija vienkārši pasteidzās priekšā pirmā. Keitels atzina, ka „visi mūsu sagatavošanās pasākumi karam ar PSRS līdz 1941.gada pavasarim bija aizstāvēšanās pasākumi pret iespējamo Sarkanās armijas uzbrukumu. Tādejādi visu karadarbību Austrumu frontē zināmā mērā var nosaukt par preventīvu karadarbību. Mēs nolēmām aizsteigties priekšā krievu uzbrukumam un ar pārsteidzošu triecienu sagraut viņu bruņotos spēkus.(..) Mūsu uzbrukums bija draudu tiešas sekas. ”
Tāpat Manšteina atmiņās atrodams līdzīgs viedoklis „Par to, vai padomju armijas izvēršanās militārās operācijas sākšanai bijusi ar uzbrukuma vai aizstāvēšanos raksturu ir bijis daudz strīdu. Spriežot pēc padomju valsts rietumu apgabalos koncentrēto spēku skaita un tanku daļu masas kā Bjelostokas, tā arī Ļvovas apkaimē, varētu noteikti rēķināties ar agrāku vai vēlāku Padomju Savienības ofensīvu. …
