Sižets.
Remarka romāns „Ceļš uz mājām” sākas ar kara beigu etapu. Kurā viņi jau dodas mājupceļā, un ir jaušamas kara beigas. „Arī mēs pārējie atjēdzamies un mulsi kārtojam savas siksnas un jostas – kopš dažām dienām taču vairs netiek karots.” Galvenais varonis Ernsts ar saviem biedriem un draugiem bija ilgus gadus cīnījušies Vācu karaspēka pusē, bet tagad pēc kara, ar saviem ienaidniekiem, amerikāņiem, kļuva draugi. „Vīrs, kurš pirmais bija mūs uzrunājis, uzliek roku Bētkem uz pleca . – Vācieši – labi, kareivji, krietni kareivji, , - viņš saka, - krietni kareivji... ” Bija diezgan grūti biedroties ar tiem. Karš no viņiem paņēma daudz biedru dzīvības. No diviem simtiem vīru, viņi bija palikuši tikai trīsdesmit divi. Ejot cauri Beļģijai viņi redzēja daudzu savus biedrus pus mirušus, kliedzam pēc palīdzības, bet viņi zināja to, ka nespēj viņiem vairs palīdzēt. „Es saraujos un palūkojos atpakaļ; tur nestuvēs guļ mani biedri un arvien vēl sauc. Ir miers, un viņiem tomēr jāmirst. Bet es trīcu priekā un nekaunos. Dīvaini tas ir. Varbūt tikai tādēļ ir karš, ka viens nekad pilnīgi nespēj saprast otra ciešanas.” Pat tad, kad vīri zināja, ka karš ir beidzies, viņi klusībā rēķinājās ar pavēli griezties atpakaļ ierakumos.
…
