Vērtējums:
Publicēts: 01.01.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Ogļhidrāti, to uzbūve, vielas maiņas', 1.
  • Referāts 'Ogļhidrāti, to uzbūve, vielas maiņas', 2.
  • Referāts 'Ogļhidrāti, to uzbūve, vielas maiņas', 3.
  • Referāts 'Ogļhidrāti, to uzbūve, vielas maiņas', 4.
  • Referāts 'Ogļhidrāti, to uzbūve, vielas maiņas', 5.
  • Referāts 'Ogļhidrāti, to uzbūve, vielas maiņas', 6.
  • Referāts 'Ogļhidrāti, to uzbūve, vielas maiņas', 7.
  • Referāts 'Ogļhidrāti, to uzbūve, vielas maiņas', 8.
  • Referāts 'Ogļhidrāti, to uzbūve, vielas maiņas', 9.
  • Referāts 'Ogļhidrāti, to uzbūve, vielas maiņas', 10.
  • Referāts 'Ogļhidrāti, to uzbūve, vielas maiņas', 11.
Darba fragmentsAizvērt

Ogļhidrāti ir plaši izplatīti dabā. Tiem ir svarīga nozīme kā cilvēka, tā arī citu organismu dzīvības procesos. Ogļhidrāti nodrošina šo procesu narmālu norisi ar nepieciešamo enerģiju. Audos to ir ievērojami vairāk nekā dzīvniekos: augu sausnā – apmēram 80%, bet dzīvnieku sausnā – tikai 2%. Tas izskaidrojams ar to, ka augi fotosintēzes procesā paši sintezē ogļhidrātus, no kuriem kā rezerves voela augos uzskrājas ciete. Izturīgo šūnapvalku augiem veido celuloze.
Ogļhidrāti ietilpst arī nukleoproteīdu sastāvā, kuriem liela nozīme olbaltumvielu biosintēze un iedzimstošo īpašību un pazīmjupārnešanā no paaudzes uz paaudzi.
Ogļhidrāti cilvēka uztura dienas devā sastāda 60-70%. Pieaugušam cilvēkam ik dienas ar uzturu jāsaņem apmēram 500 g ogļhidrātu. Cilvēka un dzīvnieku organismā to tomēr ir relatīvi maz.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants