Vienīgais, kas man traucēja, kas nepatika, ir tas, ka ļoti daudz tika lietota latgaliešu valoda, kuru es tik labi nesaprotu. Bija reizes, kad pārējie izrādes apmeklētāji sāka smieties, taču es nemaz nebiju sapratusi, par ko. Taču to par kļūdu uzskatīt laikam nevar, jo- kas gan būtu Latgale bez savas latgaliešu valodas? Un, ja tā padomā, reizēm varbūt nemaz nevajag visu saprast. Kur tad būtu vieta intrigai?
Kopumā šis teātra vakars izvērtās jauks un patīkams, jo uz izrādi devos kopā ar māmiņu, krustmāti un māsīcu, kā dēļ varu to nosaukt arī par kopā būšanas svētkiem ar sev tuviem cilvēkiem. Pēc izrādes varējām pārspriest redzēto un dzirdēto. Un secinājām, ka ir patiesi vajadzīgas šādas izrādes, kur nevajag tik dziļi meklēt jēgu, bet gan vienkārši baudīt Danckovītes un latgaliešu smalko humoru, atpūšoties no ikdienas rūpēm.
…
