Pianista un komponista Žaka Lusjē vārds ir viens no 20. gs. otrās puses džeza mūzikas simboliem. Džeza trio Play Bach ( Žaks Lusjē – klavieres; Benuā Dinuasjē de Segonzaks – kontrabass; Andrē Arpino – sitaminstrumenti ), ko Žaks Lusjē izveidojis 1959. gadā, ir pilntiesīgi ienācis gan džeza, gan klasiskās mūzikas vēsturē.
Gens Gulds uzskatījis šī ansambļa stilu ne tikai par pieņemamu, bet gan par vislabāko stilu. Žaka Lusjē muzicēšanas maniere savā ziņā ir unikāla. Viņš ir savienojis šķietami nesavienojamo – Baha mūziku un džezu, nelaužot nedz klasikas, nedz džeza tradīcijas, kļūstot par šāda veida interpretācijas pirmatklājēju.
Žaks Lusjē ( Jacques Loussier ) ir dzimis 1934. gadā, Anžērā. Desmit gadu vecumā viņš nospēlējis savu pirmo Baha skaņdarbu – prelūdiju no Annas Magdalēnas nošu burtnīcas. Žaks Lusjē atceras, ka atkārtojis to četrdesmit vai piecdesmit reizes no vietas – kā apburts:
“Toreiz arī tas notika – es vienkārši pamēģināju šo to pamainīt, kaut ko līdzīgu variācijām…”…
