Organizācija, kura nolemj realizēt vertikālo integrāciju, ir ieinteresēta pastiprināt savu konkurētspēju tās pamatdarbības nozarē. Pastiprināšana savukārt tiek panākta ar veicamo vērtības radošo darbību kontroli. Savukārt kontrolēt darbības ir iespējams tikai, iesaistoties minēto darbību veikšanā pašam uzņēmumam. Galvenie argumenti par labu šādai stratēģijai ir tādi, ka tā ļauj organizācijai izveidot ieiešanas barjeras, kas jāpārvar jauniem ienācējiem nozarē, veicina investīcijas specializētos aktīvos, kas palielina efektivitāti, aizsargā produktu kvalitāti un uzlabo darba plānošanu.
Realizējot vertikālās integrācijas stratēģiju, organizācijai rodas arī zaudējumi. Būtiskākie no tiem ir izmaksu palielināšanās; zaudējumi, kas rodas, tehnoloģijai pārāk ātri mainoties, un zaudējumi, kas rodas neprognozējama pieprasījuma gadījumā. Šie zaudējumi samazina pievienoto vērtību, ko organizācija iegūst, lietojot vertikālo integrāciju.
Diversifikācija ir organizācijas darbības paplašināšana, iesaistoties jaunās darbības nozarēs. Izšķir divus diversifikācijas stratēģijas veidus:
1. Saistītā diversifikācija. Tā ir saistīta ar esošajām organizācijas darbībām, vai arī uzņēmuma darbība nozarēs, kuru atsevišķi vērtības ķēžu posmi ir kopēji, kā, piemēram, ražošana vai mārketings.
2. Nesaistītā diversifikācija. Tā ir darbības uzsākšana jaunā biznesa nozarē, kas nav saistīta ar esošajām organizācijas darbībām.
…
