Vācija starpkaru periodā (1918.-1932.)

Desmit gadi pēc Pirmā pasaules kara bija pretrunīgs un reizē neatkārtojams laiks. [5; 60]
Es izvēlējos savu referātu rakstīt par Vāciju starpkaru periodā, jo, manuprāt, Vācija jeb Veimāras republika bija viena no spilgtākajām valstīm, kas piedalījās Pirmajā pasaules karā, kas tajā bija tā, kas bija vadošajās pozīcijās un nokļuva līdz zaudējumam, tas man likās interesanti un arī starpkaru periods bija salīdzinoši notikumiem bagāts.
Rakstot šo darbu mani mērķi bija:
saprast Vācijas vēsturisko situāciju;
izzināt Hitlera valdību.

Veimāras republika, 1919 – 1933

1918. gada novembrī Vācija bija militārā ziņā galīgi sakauta, tāpēc arī bija samazinājusies armijas autoritārā ietekme politikā. Pagurusī un vīlusies tauta sacēlās pret tādu pārvaldes formu, kas bija novedusi Vāciju līdz sakāvei. [4; 44]
Veimārā tika izstrādāta republikas konstitūcija. Jaunais valsts pamatlikums atbilda visām parlamentāras daudzpartiju demokrātijas prasībām, bet augstāko aprindu un ierēdniecības liela daļa vēl joprojām ilgojās pēc ķeizara laika stingrās varas un pret jauno republiku izturējās vienaldzīgi. Visā Veimāras Republikas laikā valdības galvenokārt balstījās uz centristiem un tikai reizumis uz sociāldemokrātiem, bet partiju nesaliedētība liedza izveidot stabilas valdības. Saimnieciskajā ziņā Republikas pirmie gadi bija salīdzinoši grūti, lai nomaksātu kara kontribūcijas, valdība uzsāka banknošu drukāšanu, tas savukārt izraisīja hiperinflāciju, kas noveda pie tā, ka nauda pilnīgi zaudēja vērtību. [2;25] 1923. gadā pamazām saimnieciskie apstākļi nostabilizējās, un 20. gadu beigās Vācijas rūpnieciskās ražošana pārsniedza 1913. gada līmeni. Situāciju atviegloja arī tas, ka beidzot uzvarētāji un Vācija vienojās par kontribūcijām. [2;25]…